Galerija
Rasējumi
Info
Rīgas pils Kastela
Rīgas esošās pils būvvēsture iesniedzas 14.gs. pirmajā pusē, kad Monheimas Ēberhards uzsāka iepriekš Livonijas (Zobenbrāļu) ordeņa un Rīgas pilsētas karā pilsētnieku nopostītās pils, kas atradās pilsētas vēsturiskajā centrā, vietā jaunas Livonijas ordeņa pils būvniecību ārpus pilsētas mūriem, Daugavas krastā. 15.gs. beigās kārtējā karā starp rīdziniekiem un ordeni minētā Monheimas Ēberharda pils tika nopostīta. Mūsdienās redzamo pili būvēja uz nopostītās pils pamatiem 16.gs. sākumā, par esošās Rīgas pils uzbūvēšanas gadu pieņemts uzskatīt 1515. g. Gadsimtu laikā pils piedzīvojusi neskaitāmas pārbūves, kā iespaidīgākās minot 19.gs. pilī veiktās pārbūves. Rīgas ordeņa pils ir viena no lielākajām viduslaiku pilīm Latvijā. Daudzus gadsimtus pils ir bijusi varas vieta. Atrašanās vieta Rīgas centrā, netālu no Daugavas padara pili vēl nozīmīgāku ģeogrāfiski, funkcionāli un reprezentatīvi.
Rīgas pils Kastelas atjaunošanas koncepcijas pamatā ir vēsturiskās substances maksimāla saglabāšana nākamajām paaudzēm, klāt liekot tīru funkciju un turpmākai ēkas veiksmīgai funkcionēšanai nepieciešamās tehnoloģijas. Projektā iecerētie ēkas vēsturisko daļu pārveidojumi ir kā nepieciešamais minimums Kastelas patiesās vēsturiskās vērtības atklāšanai un Latvijas Nacionālā Vēstures Muzeja pilnvērtīgas pastāvēšanas nodrošināšanai.
Kastelas pagalmā pie A korpusa izvietota jaunā divstāvu piebūve ar kāpnēm, kas papildina pagalma arkādes struktūru. Stikla apjoms veidots kā atsauce uz kādreizējo galeriju pie austrumu sienas, darbojoties kā pagalma apjomu struktūras atjaunojums. Apjomā paredzētas jaunas kāpnes no pagrabstāva uz otro stāvu, kuras atrodas vēsturisko kāpņu vietā. Jaunais apjoms konceptuāli risināts kā funkcionāls papildinājums bez tendences dominēt. Pagalma iesegums – vēsturiskais apaļais un šķeltais laukakmens bruģis, centrālajā daļā ar atšķirīgu bruģējuma rakstu iezīmējot vēsturiskās akas vietu. Pagalms darbojās kā pilsētvides elements, paplašinot Vecrīgas telpu, papildus tā izmantošanai ir iespējami dažādi scenāriji.
Viena no svarīgākajām Rīgas pils Kastelas telpām ir Kapela, kurā tiks izvietota Sakrālās mākslas izstāde. Telpu paredzēts atjaunot sākotnējā veidolā – demontējot starpsienas un 1872.gadā iebūvēto starpstāvu pārsegumu. Izņemot pārsegumu, interjerā tiks atjaunota sākotnējā, emocionālā sajūta par sakrālu telpu.
Rīgas esošās pils būvvēsture iesniedzas 14.gs. pirmajā pusē, kad Monheimas Ēberhards uzsāka iepriekš Livonijas (Zobenbrāļu) ordeņa un Rīgas pilsētas karā pilsētnieku nopostītās pils, kas atradās pilsētas vēsturiskajā centrā, vietā jaunas Livonijas ordeņa pils būvniecību ārpus pilsētas mūriem, Daugavas krastā. 15.gs. beigās kārtējā karā starp rīdziniekiem un ordeni minētā Monheimas Ēberharda pils tika nopostīta. Mūsdienās redzamo pili būvēja uz nopostītās pils pamatiem 16.gs. sākumā, par esošās Rīgas pils uzbūvēšanas gadu pieņemts uzskatīt 1515. g. Gadsimtu laikā pils piedzīvojusi neskaitāmas pārbūves, kā iespaidīgākās minot 19.gs. pilī veiktās pārbūves. Rīgas ordeņa pils ir viena no lielākajām viduslaiku pilīm Latvijā. Daudzus gadsimtus pils ir bijusi varas vieta. Atrašanās vieta Rīgas centrā, netālu no Daugavas padara pili vēl nozīmīgāku ģeogrāfiski, funkcionāli un reprezentatīvi.
Rīgas pils Kastelas atjaunošanas koncepcijas pamatā ir vēsturiskās substances maksimāla saglabāšana nākamajām paaudzēm, klāt liekot tīru funkciju un turpmākai ēkas veiksmīgai funkcionēšanai nepieciešamās tehnoloģijas. Projektā iecerētie ēkas vēsturisko daļu pārveidojumi ir kā nepieciešamais minimums Kastelas patiesās vēsturiskās vērtības atklāšanai un Latvijas Nacionālā Vēstures Muzeja pilnvērtīgas pastāvēšanas nodrošināšanai.
Kastelas pagalmā pie A korpusa izvietota jaunā divstāvu piebūve ar kāpnēm, kas papildina pagalma arkādes struktūru. Stikla apjoms veidots kā atsauce uz kādreizējo galeriju pie austrumu sienas, darbojoties kā pagalma apjomu struktūras atjaunojums. Apjomā paredzētas jaunas kāpnes no pagrabstāva uz otro stāvu, kuras atrodas vēsturisko kāpņu vietā. Jaunais apjoms konceptuāli risināts kā funkcionāls papildinājums bez tendences dominēt. Pagalma iesegums – vēsturiskais apaļais un šķeltais laukakmens bruģis, centrālajā daļā ar atšķirīgu bruģējuma rakstu iezīmējot vēsturiskās akas vietu. Pagalms darbojās kā pilsētvides elements, paplašinot Vecrīgas telpu, papildus tā izmantošanai ir iespējami dažādi scenāriji.
Viena no svarīgākajām Rīgas pils Kastelas telpām ir Kapela, kurā tiks izvietota Sakrālās mākslas izstāde. Telpu paredzēts atjaunot sākotnējā veidolā – demontējot starpsienas un 1872.gadā iebūvēto starpstāvu pārsegumu. Izņemot pārsegumu, interjerā tiks atjaunota sākotnējā, emocionālā sajūta par sakrālu telpu.